Mani kaimiņi pa labi un pa kreisi nīcina vārpatu ar ķīmiskiem preparātiem. Pagājušajā gadā mazliet bija Kolorado vaboles kartupeļu lakstos - nolasīju vairumu ar rokām un kaitējumu nejutu. Kaimiņi abās pusēs lietoja indes. Es par to, ka šī ķīmisko preparātu lietošana acīmredzami kļūst par pavisam ierastu lietu ne tikai lielsaimniekiem. Ir trīs galvenie efekti, kas tiek panākti:
1. Totālā atkarība. Minerālmēslu ražošana ir milzīgs bizness visā pasaulē. Indes kaitēkļu un slimību apkarošanai ir milzīgs bizness. Miljardi. Un , protams, tiek algotas gudras galvas, kuru pienākums uzturēt pārliecību tautas masās, ka citādi vienkārši nevar. Un katru pavasari zemniekam jāpērk hibrīdās sēklas, jāpērk minerālmēsli un indes.
2.Dabas procesu ignorēšana. Hibrīdajiem gurķiem apputeksnēšana nav vajadzīga. Tātad tajos nav tā dzīvības spēka, ko pārmanto dabīgajā vairošanās ceļā. Toties, cik visi vienādi smuki, gandrīz nemaz neslimo un nemēdz būt rūgti. Ražība arī konstanta un viegli prognozējama. Slimību un kaitēkļu apkarošanā riskanti lietot stipras indes - augsnē milzums dzīvības, kura tiek nežēlīgi indēta. Mēs ne tikai nepalīdzam dabai, bet rīkojamies pretēji. Es saprotu, ka viss nevienkārši. Un daudz par to runāts. Taču runāt un domāt un apzināties nepieciešams.
3.Atsvešināšanās. Ta jau notikusi tik lielā mērā, ka man trūkst vārdu ... Indējam visu, kas kust un nekust, ka tikai mums ērtāk un izdevīgāk. Un nav jāravē - viss ir tīrs, skaists, bez plankumiem un visi augļi vienādi pēc formas, krāsas. Un atsvešināmies no dabas procesu izjūtas. Atsvešināmies no vienkārša darba.